Apsveikuma vārdi māmiņai
„Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.”/L.t.dz./
__________________________________________________________________
„Es uzaugu pie māmiņas
Kā puķīte uz lodziņa.
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.”/L.t.dz./
Šodien tev ir lieli svētki māt!
Nezinu tik pacietībā klusā,
Kādiem vārdiem tevi cildināt.
Vai bez tevis - tavu roku glāsta,
Kurā jaušams maigums bezgalīgs,
Būtu manā bērnu dienu stāstā
Kaut kas tāds, ko atcerēties tīk?
Un vēl šobrīd, kad jau krūtīs tavās
Aizgājušo gadu smagums mīt,
Raugies tu, lai gaiši degtu pavards,
Vienmēr centies mani sasildīt.
Sirds tik pilna.. nezinu, ko sacīt,
Kādiem vārdiem tevi godināt!
Ielūkojies šorīt manās acīs -
Tās tev visu, visu pateiks māt!”
/L.Vāczemnieks/
__________________________________________________________________
„Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt!
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
Un tavās acīs, asrās‘ iekaisušās,
Man ierakstīts, cik nelaužams ir gars.
Un tavās rokās, darbos nogurušās,
Man palo mūžīgs mīlas pavasars.”/J.Ziemeļnieks/
__________________________________________________________________
„Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt,
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi.
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.”
__________________________________________________________________
„Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt.
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!”
__________________________________________________________________
„Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.”/I.Lasmanis/
__________________________________________________________________
„Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni
.Kad liekas - pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.”/K.Apšukrūma/
__________________________________________________________________
„Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!”
__________________________________________________________________
„Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt.
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt.
Varbūt pat vēl labāk, ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērtis jau,
Tad skaistākās dziesmas tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - cik laba tu man.”
__________________________________________________________________
„Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi, kā nevienu.
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvienam silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki.
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi.
Man balta dzīves taciņa,
Tu savu sirsniņu man devi.” /Rainis/
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga, laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.”
__________________________________________________________________
„Māmiņ, mīļo māmiķīt,
Nāc un paskaties tu ar,
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds.
Un no rīta rasas smelta,
Vidū skaista zīle mirdz.
Kam to vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?”/R.Blaumanis/
__________________________________________________________________
„Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds.
Rīta stundā zili baltā,
Kad vēl tikko gaisma aust,
Tad es upes gravā baltā
Bridu pūpolus tev lauzt.
Vēji trieca sniegu aukstu,
Sals kā nazis grieza ass,
Zari bij tik ļoti augstu,
Bet es pats - tāds ļoti mazs.
Gan uz pirkstu galiem stiepos,
Rājos, mēģināju lūgt,
Raudāju un ilgi tiepos
Pilnu klēpi plūkt.
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, tagad pasniegt varu
Tev no manas mazās sirds.”
/L.Vāczemnieks/
__________________________________________________________________
„Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas,
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu -
Par skaistāko savējo katrs mēs saucam,
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida.
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus,
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot,
Vien sirmāks kāds pavediens deniņos aužas..
To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām,
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim -
Vien nebēdā, māmiņ, ka vecums nāk tuvāk,
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!”
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!”
__________________________________________________________________
„No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju –
Savu tēvu, māmuliņu.”
__________________________________________________________________
„Māt, man iedevi savu krēslu,
Es uz tā krēsla sēdu.
Māt, man iedevi savu maizīti -
Es to jūtu, garšoju, ēdu.
Māt, man iedevi savas durvis,
Tagad tās mierīgi veru.
Māt, man atdevi savu avotu -
Visu mūžu to dzeru.
Māt, man iedevi dzijas kamolu
Lai es svētīgi varu
Tīt un šķetināt, tīt un attīt.
Lai ko vērtīgu daru.
Māt, man iedevi savu tīrumu,
Sēklai būs palikt tai vietā,
Kur vislabāk asniņi ceļas
Saules lēktā un rietā.”/M.Bārbele/
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
„Divi koki iet gar ceļa malu,
Un tur, kur viņi krustosies viens otrā, - būs vakars.
Divi putni vēzējas caur gaisu,
Un tad, kad viņi salidos viens otrā, - būs mājas.
Divas zvaigznes pie debesīm kvēlo,
Un tā, kas pirmā nodzisīs otrajā, - būs māte.”/L.Briedis/
__________________________________________________________________
„Cik skaisti mākoņi pār jūru,
Es ilgi skatos.
Man ir kauns.
Jo mana māte šajā brīdī,
Uz kūti ejot, kājas aun.
Cik skaisti mājokļi pār jūru,
Es smagu sirdi noskatos.
Kas man tie mākoņi pār jūru,
Ja mana māte neredz tos.
Es zinu - savu dzīvi māte
Nemūžam nenosauks par sūru.
Tik tādēļ vien, ka skatos es,
Cik skaisti mākoņi pār jūru.”/M.Zālīte/
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
__________________________________________________________________
„Māte nekad nedrīkst aiziet, pirms apgāžas dakts.
Mūžam svecei stāv katrā pusē, Māte un Nakts.”/I.Ziedonis/
__________________________________________________________________
„Laba sirds ir visa sākums,
Laba sirds ir visa beigums,
Vairāk cilvēks nespēj sasniegt.”/J.Rainis/
__________________________________________________________________
„Ak, māmiņa, mīļā māmuliņa,
Tu sirmā bērnības pasaciņa.
Viss un tu pati tik sapnis ir!
Virs viļņiem, kuri melni veļas,
Tik šūpojas maigi vēl atmiņās.
Kā balta ūdens lilija
Tava mīļā, sirmā galviņa.”/Aspazija/
__________________________________________________________________
„Ak, māmiņ!
Tā jūtas, kurās es līgoju,-
Tā uguns, kurā es spīgoju,
Tā ņemta no taviem skatiem,
Es savu kokli stīgoju
Ar taviem sidraba matiem!”/Aspazija/
__________________________________________________________________
„Dziedi, tu, vecmāmiņa,
Tu dziesmiņu daudz zināji,
Tu mūžiņu drupināji,
Lielu lauku galiņos –
Kur tev bira asariņas,
Tur tev dziesmas uzziedēja,
Kur tecēja sūri sviedri,
Tur pasakas atzāļoja,
Kur pakriti nespēkā,
Teika cēlās cerētāja.”/J.Rainis/
__________________________________________________________________
Uzminēt, kas manā sirdī
Licis saldi skumjo prieku,-
Ilgoties pēc zilām tālēm.
Tagad zinu, klēpī slēpies,
Zīzdams maigu, baltu krūti,
Saņēmu uz mūžu mūžiem
To no mātes zilām acīm.
Mīlas pilnām zilām acīm.”/J.Jaunsudrabiņš/
__________________________________________________________________
„Teic - kas ir nemirstīgs, vai gars, vai dailes rota?-
Tik mātes klēpim nemirstība dota.
Tā sevī brīnišķīgu spēku rod,
No jauna dzīvību kā lāpu tālāk dod.
Pie savas uguns citas aizdedzina,
Mirdz atkal pasaule, ko nāves tumsa tina.”/K.Skalbe/
__________________________________________________________________
„Teic – kas ir nemirstīgs, vai gars, vai dailes rota?-
Tik mātes klēpim nemirstība dota.
Tā sevī brīnišķīgu spēku rod,
No jauna dzīvību kā lāpu tālāk dod.
Pie savas uguns citas aizdedzina,
Mirdz atkal pasaule, ko nāves tumsa tina.”
— K.Skalbe
__________________________________________________________________
„Ilgi, ilgi nevarēju
Uzminēt, kas manā sirdī
Licis saldi skumjo prieku,-
Ilgoties pēc zilām tālēm.
Tagad zinu, klēpī slēpies,
Zīzdams maigu, baltu krūti,
Saņēmu uz mūžu mūžiem
To no mātes zilām acīm.
Mīlas pilnām zilām acīm.”
— J.Jaunsudrabiņš
__________________________________________________________________
„Nav ikdienības vairs, bet savāds svētums,
Tev apņem katru mātes rūpju soli.
Un neredzams kāds staru vainags vijas
Ap pieri tev, kad bērniņu tu šūpo.”
— P. Ērmanis
__________________________________________________________________
„Nav ikdienības vairs, bet savāds svētums,
Tev apņem katru mātes rūpju soli.
Un neredzams kāds staru vainags vijas
Ap pieri tev, kad bērniņu tu šūpo.”
— P. Ērmanis
__________________________________________________________________
„Ak, māmiņ!
Tā jūtas, kurās es līgoju,-
Tā uguns, kurā es spīgoju,
Tā ņemta no taviem skatiem,
Es savu kokli stīgoju
Ar taviem sidraba matiem!”
— Aspazija
__________________________________________________________________
„Ak, māmiņa, mīļā māmuliņa,
Tu sirmā bērnības pasaciņa.
Viss un tu pati tik sapnis ir!
Virs viļņiem, kuri melni veļas,
Tik šūpojas maigi vēl atmiņās.
Kā balta ūdens lilija
Tava mīļā, sirmā galviņa.”
— Aspazija
__________________________________________________________________
„Māte nekad nedrīkst aiziet, pirms apgāžas dakts.
Mūžam svecei stāv katrā pusē, Māte un Nakts.”
— I.Ziedonis
__________________________________________________________________
„Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt!
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.”
— J.Ziemeļnieks
__________________________________________________________________
„Divi koki iet gar ceļa malu,
Un tur, kur viņi krustosies viens otrā, – būs vakars.
Divi putni vēzējas caur gaisu,
Un tad, kad viņi salidos viens otrā, – būs mājas.
Divas zvaigznes pie debesīm kvēlo,
Un tā, kas pirmā nodzisīs otrajā, – būs māte.”
— L.Briedis
__________________________________________________________________
„No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju –
Savu tēvu, māmuliņu.”
— L.t.dz.
__________________________________________________________________
„Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!”
— L.t.dz.
__________________________________________________________________
„Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds. “
— L.Vāczemnieks
__________________________________________________________________
„Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis,
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga, laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.”
— Nezināms
__________________________________________________________________
“Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi.
Man balta dzīves taciņa,
Tu savu sirsniņu man devi.”
— J.Rainis
__________________________________________________________________
„Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni
.Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.”
— K.Apšukrūma
__________________________________________________________________
„Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.”
— I.Lasmanis
__________________________________________________________________
„Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt!
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
Un tavās acīs, asrās‘ iekaisušās,
Man ierakstīts, cik nelaužams ir gars.
Un tavās rokās, darbos nogurušās,
Man palo mūžīgs mīlas pavasars.”
— J.Ziemeļnieks
__________________________________________________________________
„Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt!
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
Un tavās acīs, asrās‘ iekaisušās,
Man ierakstīts, cik nelaužams ir gars.
Un tavās rokās, darbos nogurušās,
Man palo mūžīgs mīlas pavasars.”
— J.Ziemeļnieks
__________________________________________________________________
„Sirds tik pilna.. nezinu, ko sacīt,
Kādiem vārdiem tevi godināt!
Ielūkojies šorīt manās acīs –
Tās tev visu, visu pateiks māt!”
— L.Vāczemnieks
__________________________________________________________________
„Es uzaugu pie māmiņas
Kā puķīte uz lodziņa.
Kā puķīte uz lodziņa,
Kā rozīte dārziņā.”
— L.t.dz.
__________________________________________________________________
„Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.”
— L.t.dz.
__________________________________________________________________
“No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
kad pašas sirds Tev zied.”
— A.Elksne
__________________________________________________________________
„Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.”
— A.Elksne